4. Catukkanipāto

1. Kāliṅgavaggo

301. Cūḷakāliṅgajātakaṃ (4-1-1)

1.

Vivarathimāsaṃ [vivaratha imāsaṃ (sī. syā. pī.)] dvāraṃ, nagaraṃ pavisantu [pavisituṃ mayā; (ka.)] aruṇarājassa;

Sīhena susiṭṭhena, surakkhitaṃ [susatthena, surakkhitaṃ (sī. pī.), susiṭṭhena (ka.)] nandisenena.

2.

Jayo kaliṅgānamasayhasāhinaṃ, parājayo anayo [ajayo (syā.), anvito (ka.)] assakānaṃ;

Icceva te bhāsitaṃ brahmacāri, na ujjubhūtā vitathaṃ bhaṇanti.

3.

Devā musāvādamupātivattā, saccaṃ dhanaṃ paramaṃ tesu [tathaṃ pemakaraṃ nu (ka.), tathaṃ paramaṃ karaṃ nu (syā.)] sakka;

Taṃ te musā bhāsitaṃ devarāja, kiṃ vā paṭicca maghavā mahinda.

4.

Nanu te sutaṃ brāhmaṇa bhaññamāne, devā na issanti purisaparakkamassa;

Damo samādhi manaso abhejjo [adejjo (sī. pī.), abhijjo (ka.)], abyaggatā nikkamanañca [nikkhamanañca (sī.)] kāle;

Daḷhañca viriyaṃ purisaparakkamo ca, teneva āsi vijayo assakānanti.

Cūḷakāliṅgajātakaṃ paṭhamaṃ.

302. Mahāassārohajātakaṃ (4-1-2)

5.

Adeyyesu dadaṃ dānaṃ, deyyesu nappavecchati;

Āpāsu byasanaṃ patto, sahāyaṃ nādhigacchati.

6.

Nādeyyesu dadaṃ dānaṃ, deyyesu yo pavecchati;

Āpāsu byasanaṃ patto, sahāyamadhigacchati.

7.

Saññogasambhogavisesadassanaṃ, anariyadhammesu saṭhesu nassati;

Katañca ariyesu ca ajjavesu, mahapphalaṃ hoti aṇumpi tādisu.

8.

Yo pubbe katakalyāṇo, akā loke sudukkaraṃ;

Pacchā kayirā na vā kayirā, accantaṃ pūjanārahoti.

Mahāassārohajātakaṃ dutiyaṃ.

303. Ekarājajātakaṃ (4-1-3)

9.

Anuttare kāmaguṇe samiddhe, bhutvāna pubbe vasī ekarāja;

So dāni dugge narakamhi khitto, nappajjahe vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ.

10.

Pubbeva khantī ca tapo ca mayhaṃ, sampatthitā dubbhisena [dabbasenā (sī. pī.)] ahosi;

Taṃ dāni laddhāna kathaṃ nu rāja, jahe ahaṃ vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ.

11.

Sabbā kirevaṃ pariniṭṭhitāni, yasassinaṃ paññavantaṃ visayha;

Yaso ca laddhā purimaṃ uḷāraṃ, nappajjahe vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ.

12.

Panujja dukkhena sukhaṃ janinda, sukhena vā dukkhamasayhasāhi;

Ubhayattha santo abhinibbutattā, sukhe ca dukkhe ca bhavanti tulyāti.

Ekarājajātakaṃ tatiyaṃ.

304. Daddarajātakaṃ (4-1-4)

13.

Imāni maṃ daddara tāpayanti, vācāduruttāni manussaloke;

Maṇḍūkabhakkhā udakantasevī, āsīvisaṃ maṃ avisā sapanti.

14.

Sakā raṭṭhā pabbājito, aññaṃ janapadaṃ gato;

Mahantaṃ koṭṭhaṃ kayirātha, duruttānaṃ [duruttāni (ka.)] nidhetave.

15.

Yattha posaṃ na jānanti, jātiyā vinayena vā;

Na tattha mānaṃ kayirātha, vasamaññātake jane.

16.

Videsavāsaṃ vasato, jātavedasamenapi [jātavedabhayenapi (ka.)];

Khamitabbaṃ sapaññena, api dāsassa tajjitanti.

Daddarajātakaṃ catutthaṃ.

305. Sīlavīmaṃsanajātakaṃ (4-1-5)

17.

Natthi loke raho nāma, pāpakammaṃ pakubbato;

Passanti vanabhūtāni, taṃ bālo maññatī raho.

18.

Ahaṃ raho na passāmi, suññaṃ vāpi na vijjati;

Yattha aññaṃ [suññaṃ (syā. ka.)] na passāmi, asuññaṃ hoti taṃ mayā.

19.

Dujjacco ca sujacco [ajacco (pī.)] ca, nando ca sukhavaḍḍhito [sukhavacchako (sī.), sukhavacchano (syā. pī.)];

Vejjo ca addhuvasīlo [atha sīlo (ka.)] ca, te dhammaṃ jahu matthikā.



4. 四法集
1. 迦陵迦品
301. 小迦陵迦本生经 (4-1-1)
1.
打开城门，让他们进入阿鲁纳王的城市；
由狮子精心守护，南迪塞纳善加保护。
2.
胜利属于不可战胜的迦陵迦人，失败与灾难属于阿萨迦人；
婆罗门修行者啊，你所说的这些话，正直的人不会说谎。
3.
天神们已超越虚妄，天帝啊，对他们来说真理是最高的财富；
天王啊，你说的是谎言，因陀罗啊，这是为什么？
4.
婆罗门啊，你难道没有听说过，天神们不会妒忌人的勇气；
自制、心的定力不可破坏，适时的专注与出发；
坚定的精进与人的勇气，正是这些使阿萨迦人获胜。
小迦陵迦本生经 第一
302. 大骑士本生经 (4-1-2)
5.
施与不当施之人，不施与应当施之人；
陷入困境灾难时，找不到援助的朋友。
6.
不施与不当施之人，而施与应当施之人；
陷入困境灾难时，就能找到援助的朋友。
7.
与奸诈非正人交往相处，其善果必定消失；
但对正直高尚者所行之善，即使微小也能结出大果。
8.
若人过去行善事，做了世间最难为；
后来或为或不为，永远值得受供养。
大骑士本生经 第二
303. 独王本生经 (4-1-3)
9.
从前独王享受至高无上的五欲之乐，自在安乐；
如今堕入痛苦地狱之中，却仍未失其昔日容光。
10.
我从前就追求忍辱与苦行，遭受恶人欺凌；
如今既已获得这些，大王啊，我怎能舍弃昔日的容光？
11.
对于有智慧有名望的人来说，一切都如此最终完成；
既已获得崇高的昔日名声，就不会失去往日的容光。
12.
人王啊，或以苦除乐，或以乐除不可忍之苦；
圣者在两种情况下都能平静，在苦乐之中保持平等。
独王本生经 第三
304. 达达罗本生经 (4-1-4)
13.
达达罗啊，这些事情折磨着我，人世间的恶语伤人；
以青蛙为食、住水边的人们，无毒却如毒蛇般咬我。
14.
被逐出自己的国土，前往别的地方；
应当建造大仓库，储存恶言。
15.
在人们不知其出身，也不知其教养之处；
不要骄傲自满，寄居他乡之时。
16.
智者居住异国他乡，即使面对如火般可怕的境遇；
也当忍耐容忍，即便是奴仆的威胁。
达达罗本生经 第四
305. 戒德考验本生经 (4-1-5)
17.
世上没有隐秘之处，对作恶之人而言；
林中众生都能看见，愚人却以为隐秘。
18.
我看不到隐秘处，也找不到空无之处；
若处无人我不见，对我而言就不空无。
19.
生于卑贱与高贵者，难陀与安乐长者；
医生与不定戒者，这些人为利益放弃正法。

20.

Brāhmaṇo ca kathaṃ jahe, sabbadhammāna pāragū;

Yo dhammamanupāleti, dhitimā saccanikkamoti.

Sīlavīmaṃsanajātakaṃ pañcamaṃ.

306. Sujātajātakaṃ (4-1-6)

21.

Kimaṇḍakā ime deva, nikkhittā kaṃsamallake;

Upalohitakā vaggū, taṃ [te (pī.)] me akkhāhi pucchito.

22.

Yāni pure tuvaṃ devi, bhaṇḍu nantakavāsinī;

Ucchaṅgahatthā pacināsi, tassā te koliyaṃ phalaṃ.

23.

Uḍḍayhate na ramati, bhogā vippajahanti taṃ [vippajahanti’maṃ (?)];

Tatthevimaṃ paṭinetha, yattha kolaṃ pacissati.

24.

Honti hete mahārāja, iddhippattāya [iddhimattāya (ka.)] nāriyā;

Khama deva sujātāya, māssā [māsu (ka.)] kujjha rathesabhāti.

Sujātajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

307. Palāsajātakaṃ (4-1-7)

25.

Acetanaṃ brāhmaṇa assuṇantaṃ, jāno ajānantamimaṃ palāsaṃ;

Āraddhaviriyo dhuvaṃ appamatto, sukhaseyyaṃ pucchasi kissa hetu.

26.

Dūre suto ceva brahā ca rukkho, dese ṭhito bhūtanivāsarūpo;

Tasmā namassāmi imaṃ palāsaṃ, ye cettha bhūtā te [te ca (sī. pī.)] dhanassa hetu.

27.

So te karissāmi yathānubhāvaṃ, kataññutaṃ brāhmaṇa pekkhamāno;

Kathañhi āgamma sataṃ sakāse, moghāni te assu pariphanditāni.

28.

Yo tindukarukkhassa paro [puro (ka.)] pilakkho [pilakkhu (sī. pī.), milakkhu (ka.)], parivārito pubbayañño uḷāro;

Tassesa mūlasmiṃ nidhi nikhāto, adāyādo gaccha taṃ uddharāhīti.

Palāsajātakaṃ sattamaṃ.

308. Sakuṇajātakaṃ (4-1-8)

29.

Akaramhasa te kiccaṃ, yaṃ balaṃ ahuvamhase;

Migarāja namo tyatthu, api kiñci labhāmase.

30.

Mama lohitabhakkhassa, niccaṃ luddāni kubbato;

Dantantaragato santo, taṃ bahuṃ yampi jīvasi.

31.

Akataññumakattāraṃ , katassa appaṭikārakaṃ;

Yasmiṃ kataññutā natthi, niratthā tassa sevanā.

32.

Yassa sammukhaciṇṇena, mittadhammo na labbhati;

Anusūya [anusuyya (sī. pī.)] manakkosaṃ, saṇikaṃ tamhā apakkameti.

Sakuṇajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

309. Chavakajātakaṃ (4-1-9)

33.

Sabbamidaṃ carimaṃ kataṃ [carimavataṃ (sī. pī.)], ubho dhammaṃ na passare;

Ubho pakatiyā cutā, yo cāyaṃ mantejjhāpeti [mantajjhāyati (sī.), sajjhāpayati (pī.)];

Yo ca mantaṃ adhīyati.

34.

Sālīnaṃ odanaṃ bhuñje, suciṃ maṃsūpasecanaṃ;

Tasmā etaṃ na sevāmi, dhammaṃ isīhi sevitaṃ.

35.

Paribbaja mahā loko [mahābrahme (ka.)], pacantaññepi pāṇino;

Mā taṃ adhammo ācarito, asmā kumbhamivābhidā.

36.

Dhiratthu taṃ yasalābhaṃ, dhanalābhañca brāhmaṇa;

Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vāti.

Chavakajātakaṃ navamaṃ.

310. Seyyajātakaṃ (4-1-10)

37.

Sasamuddapariyāyaṃ , mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ;

Na icche saha nindāya, evaṃ seyya [sayha (sī. syā. pī.)] vijānahi.

38.

Dhiratthu taṃ yasalābhaṃ, dhanalābhañca brāhmaṇa;

Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā.

39.

Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje;

Sāyeva jīvikā seyyo, yā cādhammena esanā.

40.

Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje;

Aññaṃ ahiṃsayaṃ loke, api rajjena taṃ varanti.

Seyyajātakaṃ [sayhajātakaṃ (sī. syā. pī.)] dasamaṃ.

Kāliṅgavaggo [vivaravaggo (sī. pī.)] paṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Vivarañca adeyya samiddhavaraṃ, atha daddara pāpamahātiraho;

Atha koli palāsavarañca kara, carimaṃ sasamuddavarena dasāti.



20.
婆罗门怎能舍弃，一切法的究竟者；
他护持正法，坚定而真实精进。
戒德考验本生经 第五
306. 善生本生经 (4-1-6)
21.
天王啊，这些是什么物品，放在铜碗里；
鲜红美丽，请告诉我所问。
22.
王后啊，你从前剃发披麻衣，
手捧衣裙采集，这是你的枣果。
23.
她不快乐而焦虑，财富正在离她而去；
把她送回原处，让她去采枣果。
24.
大王啊，这些事发生在，已得神通的女子身上；
请原谅善生，战车勇士啊，不要对她生气。
善生本生经 第六
307. 波罗沙树本生经 (4-1-7)
25.
婆罗门啊，这波罗沙树无知觉也听不见，你知道它不能理解；
你为何精进不懈，持续不断，向它询问安眠之事？
26.
这树远近闻名且高大，生长在此地如同鬼神居所；
因此我礼敬这波罗沙树，为了得到此处鬼神的财富。
27.
看到你这知恩之心，我将依我能力报答；
你来到善人面前，怎能让你的努力成空？
28.
在丁度迦树前的毗罗叉树，四周环绕着古老的祭场；
在它根部埋藏着宝藏，无人继承，去把它挖出来。
波罗沙树本生经 第七
308. 鸟本生经 (4-1-8)
29.
我们为你做了事，尽我们所能之力；
兽王啊向你致敬，不知能否得到些什么。
30.
我以血为食，常作凶暴之事；
你在我牙缝中，能活到现在已是幸运。
31.
对不知感恩、不行善事、不报恩惠的人，
若其中没有感恩之心，侍奉他毫无意义。
32.
若人面对面相处，也得不到友谊之道；
不要妒忌与谴责，要慢慢远离此人。
鸟本生经 第八
309. 贱民本生经 (4-1-9)
33.
这一切都是最后所为，两者都看不见正法；
两者都违背本性，一个教授咒语；
另一个学习咒语。
34.
我食用精米饭，配以清净肉汤；
因此我不从事，仙人所行之法。
35.
游方去吧大圣者，其他生灵也在煮食；
不要让非法行为，像打碎瓦罶般毁灭你。
36.
婆罗门啊，诅咒这名声利益，诅咒这财富所得；
若以堕落方式，或以非法行为求生。
贱民本生经 第九
310. 胜妙本生经 (4-1-10)
37.
即使拥有大海环绕，以海洋为饰的大地；
我也不愿与诽谤相伴，胜妙者啊要如此了知。
38.
婆罗门啊，诅咒这名声利益，诅咒这财富所得；
若以堕落方式，或以非法行为求生。
39.
即使手持钵盂，成为无家游方者；
这生计更为殊胜，胜过以非法求生。
40.
即使手持钵盂，成为无家游方者；
在世不伤害他人，此胜过王位。
胜妙本生经 第十
迦陵迦品（开门品）第一
其摘要：
开门与不应施、最胜富足，以及达达罗与大罪隐秘，
还有枣果、波罗沙树胜者，最后以海围者为第十。

2. Pucimandavaggo

311. Pucimandajātakaṃ (4-2-1)

41.

Uṭṭhehi cora kiṃ sesi, ko attho supanena [supitena (sī.), supinena (pī. ka.)] te;

Mā taṃ gahesuṃ [gaṇheyyuṃ (ka.)] rājāno, gāme kibbisakārakaṃ.

42.

Yaṃ nu [nūna (syā.)] coraṃ gahessanti, gāme kibbisakārakaṃ;

Kiṃ tattha pucimandassa, vane jātassa tiṭṭhato.

43.

Na tvaṃ assattha jānāsi, mama corassa cantaraṃ;

Coraṃ gahetvā rājāno, gāme kibbisakārakaṃ;

Appenti [accenti (syā.)] nimbasūlasmiṃ, tasmiṃ me saṅkate mano.

44.

Saṅkeyya saṅkitabbāni, rakkheyyānāgataṃ bhayaṃ;

Anāgatabhayā dhīro, ubho loke avekkhatīti.

Pucimandajātakaṃ paṭhamaṃ.

312. Kassapamandiyajātakaṃ (4-2-2)

45.

Api kassapa mandiyā, yuvā sapati hanti [sampaṭihanti (ka.)] vā;

Sabbaṃ taṃ khamate dhīro, paṇḍito taṃ titikkhati.

46.

Sacepi santo vivadanti, khippaṃ sandhīyare puna;

Bālā pattāva bhijjanti, na te samathamajjhagū.

47.

Ete bhiyyo samāyanti, sandhi tesaṃ na jīrati;

Yo cādhipannaṃ jānāti, yo ca jānāti desanaṃ.

48.

Eso hi uttaritaro, bhāravaho dhuraddharo;

Yo paresādhipannānaṃ , sayaṃ sandhātumarahatīti.

Kassapamandiyajātakaṃ dutiyaṃ.

313. Khantīvādījātakaṃ (4-2-3)

49.

Yo te hatthe ca pāde ca, kaṇṇanāsañca chedayi;

Tassa kujjha mahāvīra, mā raṭṭhaṃ vinasā [vinassa (ka. sī. syā. ka.)] idaṃ.

50.

Yo me hatthe ca pāde ca, kaṇṇanāsañca chedayi;

Ciraṃ jīvatu so rājā, na hi kujjhanti mādisā.

51.

Ahū atītamaddhānaṃ [ahu atītamaddhāne (syā. pī. ka.)], samaṇo khantidīpano;

Taṃ khantiyāyeva ṭhitaṃ, kāsirājā achedayi.

52.

Tassa kamma [kammassa (sī. pī.)] pharusassa, vipāko kaṭuko ahu;

Yaṃ kāsirājā vedesi, nirayamhi samappitoti.

Khantīvādījātakaṃ tatiyaṃ.

314. Lohakumbhijātakaṃ (4-2-4)

53.

Dujjīvitamajīvimha, ye sante [yesaṃ no (syā. ka.)] na dadamhase;

Vijjamānesu bhogesu, dīpaṃ nākamha attano.

54.

Saṭṭhi [saṭṭhiṃ (syā.)] vassasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;

Niraye paccamānānaṃ, kadā anto bhavissati.

55.

Natthi anto kuto anto, na anto paṭidissati;

Tadā hi pakataṃ pāpaṃ, mama tuyhañca mārisā [mārisa (sī. syā. pī.)].

56.

Sohaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ;

Vadaññū sīlasampanno, kāhāmi kusalaṃ bahunti.

Lohakumbhijātakaṃ catutthaṃ.

315. Sabbamaṃsalābhajātakaṃ (4-2-5)

57.

Pharusā vata te vācā, maṃsaṃ [samma (pī. ka.)] yācanako asi [casi (pī.)];

Kilomasadisī [kilomassa sadisā (pī.)] vācā, kilomaṃ samma dammi te.

58.

Aṅgametaṃ manussānaṃ, bhātā loke pavuccati;

Aṅgassa sadisī vācā [aṅgassadisī te vācā (ka.)], aṅgaṃ samma dadāmi te.

59.

Tātāti putto vadamāno, kampeti [sammeti (ka.)] hadayaṃ pitu;

Hadayassa sadisī [hadayassadisī (ka.)] vācā, hadayaṃ samma dammi te.

60.

Yassa gāme sakhā natthi, yathāraññaṃ tatheva taṃ;

Sabbassa sadisī vācā, sabbaṃ samma dadāmi teti.

Sabbamaṃsalābhajātakaṃ [maṃsajātakaṃ (sī. syā. pī.)] pañcamaṃ.

316. Sasapaṇḍitajātakaṃ (4-2-6)

61.

Satta me rohitā macchā, udakā thalamubbhatā;

Idaṃ brāhmaṇa me atthi, etaṃ bhutvā vane vasa.



2. 苦楝树品
311. 苦楝树本生经 (4-2-1)
41.
起来吧盗贼为何睡，睡眠对你有何益；
莫让国王抓住你，这村庄中的作恶者。
42.
若他们抓住盗贼，这村庄中的作恶者；
对林中生长的苦楝树，有什么关系呢？
43.
菩提树啊你不知，我与盗贼的关系；
国王抓住盗贼后，这村庄中的作恶者；
将他钉在楝木桩上，因此我心生忧虑。
44.
应当警惕可疑事，防护未来的危险；
智者因未来之危，观察今世与后世。
苦楝树本生经 第一
312. 迦叶曼提耶本生经 (4-2-2)
45.
迦叶啊曼提耶，年轻人咒骂或攻击；
智者都能容忍，贤者能忍耐一切。
46.
即使善人起争执，很快就能和解；
愚人如陶器易碎，不能达到和平。
47.
这些人更加团结，他们的联系不会腐朽；
一个知道过错，一个知道教导。
48.
这种人更为优秀，能担重担挑重责；
对于他人的过错，自己能促成和解。
迦叶曼提耶本生经 第二
313. 忍辱行者本生经 (4-2-3)
49.
有人砍断你手脚，以及耳朵和鼻子；
大勇士啊莫生气，莫使这国土灭亡。
50.
有人砍断我手脚，以及耳朵和鼻子；
愿那国王长寿存，像我这样的不会生气。
51.
在过去的时候，有位宣扬忍辱的沙门；
他安住于忍辱中，却被迦尸国王肢解。
52.
那残暴行为的果报，带来了痛苦的结果；
迦尸国王所经历的，是堕入地狱的痛苦。
忍辱行者本生经 第三
314. 铁锅地狱本生经 (4-2-4)
53.
我们过着糟糕的生活，对善人我们不布施；
即使拥有诸多财富，也未为自己点亮明灯。
54.
整整六万年，毫无减少；
在地狱中受煎熬，何时才能结束？
55.
没有尽头从何说起，看不到何时结束；
那时所造的恶业，我和你啊贤者。
56.
我今从此处离去，若得人身之后；
将成为慷慨布施者，具足戒德，多行善事。
铁锅地狱本生经 第四
315. 得众肉本生经 (4-2-5)
57.
你的话语真粗暴，你是在讨要肉食；
你的话如肝脏般，朋友我给你肝脏。
58.
这是人们的肢体，世称为兄弟；
你的话如肢体般，朋友我给你肢体。
59.
儿子称呼父亲时，能触动父亲心；
你的话如心脏般，朋友我给你心脏。
60.
村中若无朋友在，如同荒野一般；
你的话涵盖一切，朋友我给你一切。
得众肉本生经 第五
316. 智兔本生经 (4-2-6)
61.
我有七条赤鱼，从水中捕获；
婆罗门啊这是我所有，吃了它在林中住。

62.

Dussa me khettapālassa, rattibhattaṃ apābhataṃ;

Maṃsasūlā ca dve godhā, ekañca dadhivārakaṃ;

Idaṃ brāhmaṇa me atthi, etaṃ bhutvā vane vasa.

63.

Ambapakkaṃ dakaṃ [ambapakkodakaṃ (sī. pī.)] sītaṃ, sītacchāyā manoramā [sītacchāyaṃ manoramaṃ (sī. syā. pī.)];

Idaṃ brāhmaṇa me atthi, etaṃ bhutvā vane vasa.

64.

Na sasassa tilā atthi, na muggā napi taṇḍulā;

Iminā agginā pakkaṃ, mamaṃ [maṃsaṃ (ka.)] bhutvā vane vasāti.

Sasapaṇḍitajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

317. Matarodanajātakaṃ (4-2-7)

65.

Mataṃ mataṃ eva [matamatameva (sī. syā. pī.)] rodatha, na hi taṃ rodatha yo marissati;

Sabbepi [sabbeva (sī. syā. pī.)] sarīradhārino, anupubbena jahanti jīvitaṃ.

66.

Devamanussā catuppadā, pakkhigaṇā uragā ca bhogino;

Samhi [yamhi (syā.), asmiṃ (pī. ka.)] sarīre anissarā, ramamānāva jahanti jīvitaṃ.

67.

Evaṃ calitaṃ asaṇṭhitaṃ, sukhadukkhaṃ manujesvapekkhiya;

Kanditaruditaṃ niratthakaṃ, kiṃ vo sokagaṇābhikīrare.

68.

Dhuttā ca soṇḍā [dhuttā soṇḍā (sī.), dhuttā soṇḍā ca (syā.)] akatā, bālā sūrā ayogino [bālā sūrā vīrā ayogino (pī.)];

Dhīraṃ maññanti bāloti, ye dhammassa akovidāti.

Matarodanajātakaṃ sattamaṃ.

318. Kaṇaverajātakaṃ (4-2-8)

69.

Yaṃ taṃ vasantasamaye, kaṇaveresu bhāṇusu;

Sāmaṃ bāhāya pīḷesi, sā taṃ ārogyamabravi.

70.

Ambho na kira saddheyyaṃ, yaṃ vāto pabbataṃ vahe;

Pabbatañce vahe vāto, sabbampi pathaviṃ vahe;

Yattha sāmā kālakatā [kālaṅkatā (ka.)], sā maṃ ārogyamabravi.

71.

Na ceva sā kālakatā, na ca sā aññamicchati;

Ekabhattikinī [ekabhattā kira (sī. syā.), ekabhattakinī (pī.)] sāmā, tameva abhikaṅkhati.

72.

Asanthutaṃ maṃ cirasanthutena [asandhataṃ maṃ cirasandhatena (ka.)], nimīni sāmā adhuvaṃ dhuvena;

Mayāpi sāmā nimineyya aññaṃ, ito ahaṃ dūrataraṃ gamissanti.

Kaṇaverajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

319. Tittirajātakaṃ (4-2-9)

73.

Susukhaṃ vata jīvāmi, labhāmi ceva bhuñjituṃ;

Paripantheva tiṭṭhāmi, kā nu bhante gatī mama.

74.

Mano ce te nappaṇamati, pakkhi pāpassa kammuno;

Abyāvaṭassa bhadrassa, na pāpamupalimpati.

75.

Ñātako no nisinnoti, bahu āgacchate jano;

Paṭicca kammaṃ phusati, tasmiṃ me saṅkate mano.

76.

Na paṭicca kammaṃ phusati, mano ce nappadussati;

Appossukkassa bhadrassa, na pāpamupalimpatīti.

Tittirajātakaṃ navamaṃ.

320. Succajajātakaṃ (4-2-10)

77.

Succajaṃ vata naccaji, vācāya adadaṃ giriṃ;

Kiṃ hitassa cajantassa, vācāya adada pabbataṃ.

78.

Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;

Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.

79.

Rājaputta namo tyatthu, sacce dhamme ṭhito casi;

Yassa te byasanaṃ patto, saccasmiṃ ramate mano.

80.

Yā daliddī daliddassa, aḍḍhā aḍḍhassa kittima [kittimā (sī. syā. pī.)];

Sā hissa paramā bhariyā, sahiraññassa itthiyoti.

Succajajātakaṃ dasamaṃ.

Pucimandavaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ –

Atha cora sakassapa khantīvaro, dujjīvitatā ca varā pharusā;

Atha sasa matañca vasanta sukhaṃ, succajaṃvatanaccajinā ca dasāti.

3. Kuṭidūsakavaggo

321. Kuṭidūsakajātakaṃ (4-3-1)



62.
我有守田人的衣服，夜餐已准备；
两串蜥蜴肉，一罐酸奶；
婆罗门啊这是我所有，吃了它在林中住。
63.
成熟芒果汁清凉，清凉树荫令人愉悦；
婆罗门啊这是我所有，吃了它在林中住。
64.
兔子没有芝麻，没有绿豆也无米；
但以此火烤熟，吃我的肉在林中住。
智兔本生经 第六
317. 哭死者本生经 (4-2-7)
65.
只该为已死者哭泣，不该为将死者哭泣；
一切具有色身者，终将逐渐舍弃生命。
66.
天神人类与四足，飞鸟群类与蛇类；
对自己身体无主权，正欢乐时舍弃生命。
67.
如此变动不安定，观察人间苦与乐；
哭泣悲伤无意义，为何让忧愁笼罩你？
68.
赌徒酒徒未修行，愚人自称为勇士；
不懂正法的人们，反说智者是愚人。
哭死者本生经 第七
318. 夹竹桃本生经 (4-2-8)
69.
在春季时节里，夹竹桃花盛开时；
你亲手摘下花，她向你道平安。
70.
啊！确实不可信，风能吹动山峰；
若风能吹动山，也能吹动大地；
萨玛已经死去，却向我道平安。
71.
她既未死去，也不爱慕他人；
萨玛只吃一餐，只渴慕着你。
72.
萨玛用长久相识，换取不相识的我；
用坚定换取无常，萨玛也会选择他人；
我要离开此地，去往更远的地方。
夹竹桃本生经 第八
319. 鹧鸪本生经 (4-2-9)
73.
我过着很快乐的生活，也能获得食物；
但我站在危险之处，尊者啊我将何去何从？
74.
如果你的心不倾向，飞鸟啊不向邪恶；
对无所执着的善者，恶业不会沾染。
75.
说是亲戚在此坐，许多人便来此；
因缘和合则受报，因此我心忧虑。
76.
如果心不生恶念，因缘和合不受报；
对无所求的善者，恶业不会沾染。
鹧鸪本生经 第九
320. 善舍本生经 (4-2-10)
77.
他未舍弃易舍之物，只用言语给予山岳；
对于有益而舍弃者，为何用言语给予山峦？
78.
能做到的才该说，做不到的不该说；
智者能识别出，说而不做的人。
79.
王子啊向你致敬，你安住于真实正法；
当你遭遇不幸时，心仍喜乐于真实。
80.
贫女配贫男，富女配富男，名声相匹配；
这才是最好的妻子，对于有财富的男人。
善舍本生经 第十
苦楝树品第二
其摘要：
盗贼与迦叶、忍辱者，恶行与粗暴语；
兔子与死亡、春季安乐，善舍未舍为第十。
3. 草庵破坏品
321. 草庵破坏本生经 (4-3-1)

81.

Manussasseva te sīsaṃ, hatthapādā ca vānara;

Atha kena nu vaṇṇena, agāraṃ te na vijjati.

82.

Manussasseva me sīsaṃ, hatthapādā ca siṅgila [siṅgāla (ka.), piṅgala (ṭīkā)];

Yāhu seṭṭhā manussesu, sā me paññā na vijjati.

83.

Anavaṭṭhitacittassa , lahucittassa dubbhino [dūbhino (pī.)];

Niccaṃ addhuvasīlassa, sukhabhāvo [sucibhāvo (sī.), sukhabhāgo (?)] na vijjati.

84.

So karassu ānubhāvaṃ, vītivattassu sīliyaṃ;

Sītavātaparittāṇaṃ, karassu kuṭavaṃ [kuṭikaṃ (sī. syā.)] kapīti.

Kuṭidūsaka [siṅgālasakuṇa (ka.)] jātakaṃ paṭhamaṃ.

322. Duddubhajātakaṃ (4-3-2)

85.

Duddubhāyati [daddabhāyati (sī. pī.)] bhaddante, yasmiṃ dese vasāmahaṃ;

Ahampetaṃ na jānāmi, kimetaṃ duddubhāyati.

86.

Beluvaṃ patitaṃ sutvā, duddubhanti [daddabhanti (sī.)] saso javi;

Sasassa vacanaṃ sutvā, santattā migavāhinī.

87.

Appatvā padaviññāṇaṃ, paraghosānusārino;

Panādaparamā bālā, te honti parapattiyā.

88.

Ye ca sīlena sampannā, paññāyūpasame ratā;

Ārakā viratā dhīrā, na honti parapattiyāti.

Duddubhajātakaṃ [daddabhajātakaṃ (sī. pī.)] dutiyaṃ.

323. Brahmadattajātakaṃ (4-3-3)

89.

Dvayaṃ yācanako rāja, brahmadatta nigacchati;

Alābhaṃ dhanalābhaṃ vā, evaṃ dhammā hi yācanā.

90.

Yācanaṃ rodanaṃ āhu, pañcālānaṃ rathesabha;

Yo yācanaṃ paccakkhāti, tamāhu paṭirodanaṃ.

91.

Mā maddasaṃsu rodantaṃ, pañcālā susamāgatā;

Tuvaṃ vā paṭirodantaṃ, tasmā icchāmahaṃ raho.

92.

Dadāmi te brāhmaṇa rohiṇīnaṃ, gavaṃ sahassaṃ saha puṅgavena;

Ariyo hi ariyassa kathaṃ na dajjā [dajje (sī.), dajjaṃ (?)], sutvāna gāthā tava dhammayuttāti.

Brahmadattajātakaṃ tatiyaṃ.

324. Cammasāṭakajātakaṃ (4-3-4)

93.

Kalyāṇarūpo vatayaṃ catuppado, subhaddako ceva supesalo ca;

Yo brāhmaṇaṃ jātimantūpapannaṃ, apacāyati meṇḍavaro yasassī.

94.

Mā brāhmaṇa ittaradassanena, vissāsamāpajji catuppadassa;

Daḷhappahāraṃ abhikaṅkhamāno [abhikattukāmo (syā.)], avasakkatī dassati suppahāraṃ.

95.

Ūruṭṭhi [ūraṭṭhi (sī.)] bhaggaṃ pavaṭṭito [patito (sī. syā.)] khāribhāro, sabbañca bhaṇḍaṃ brāhmaṇassa [brāhmaṇassīdha (ka. sī. pī.), brāhmaṇasseva (ka. sī. syā. ka.)] bhinnaṃ;

Ubhopi bāhā paggayha [paggayyeva (syā.), paggahīya (?)] kandati [bāhā paggayya kandati (pī. ka.)], abhidhāvatha haññate brahmacārī.

96.

Evaṃ so nihato seti, yo apūjaṃ pasaṃsati [namassati (pī.)];

Yathāhamajja pahato, hato meṇḍena dummatīti.

Cammasāṭakajātakaṃ catutthaṃ.

325. Godharājajātakaṃ (4-3-5)

97.

Samaṇaṃ taṃ maññamāno, upagacchimasaññataṃ;

So maṃ daṇḍena pāhāsi, yathā assamaṇo tathā.

98.

Kiṃ te jaṭāhi dummedha, kiṃ te ajinasāṭiyā;

Abbhantaraṃ te gahanaṃ, bāhiraṃ parimajjasi.

99.

Ehi godha nivattassu, bhuñja sālīnamodanaṃ;

Telaṃ loṇañca me atthi, pahūtaṃ mayha pipphali.

100.

Esa bhiyyo pavekkhāmi, vammikaṃ sataporisaṃ;

Telaṃ loṇañca kittesi [kintesi (syā. pī.)], ahitaṃ mayha pipphalīti.

Godharājajātakaṃ pañcamaṃ.

326. Kakkārujātakaṃ (4-3-6)

101.

Kāyena yo nāvahare, vācāya na musā bhaṇe;

Yaso laddhā na majjeyya, sa ve kakkārumarahati.



81.
猴子啊你有人的头，也有人的手脚；
那么为什么，你却没有房屋？
82.
辛伽拉鸟啊我有人的头，也有人的手脚；
但人类最珍贵的，那智慧我却没有。
83.
心志不坚定，轻浮又背信；
品行常不定，快乐终难得。
84.
你要发挥能力，超越品行缺陷；
为避寒风侵袭，猴子要建造草庵。
草庵破坏[辛伽拉鸟]本生经 第一
322. 响声本生经 (4-3-2)
85.
尊者啊发出响声，在我们居住之处；
我也不知道这是，什么发出的响声。
86.
兔子听见木瓜落地，以为是可怕的声音；
其他动物听了兔子的话，惊慌失措四处奔逃。
87.
不求自己理解，只随他人声音；
愚人以声为最，盲从他人言语。
88.
具足戒德者，喜乐智慧寂静；
远离智者们，不会盲从他人。
响声本生经 第二
323. 梵授本生经 (4-3-3)
89.
梵授王啊求乞者，必定遇到两种结果；
或是得不到财物，或是得到所求财，这就是乞求的法则。
90.
般遮罗战车勇士啊，人说乞求如哭泣；
拒绝他人乞求者，人说如同回哭。
91.
莫让般遮罗众人，看见我在哭泣；
也莫让他们看你，在回哭，所以我要私下相见。
92.
婆罗门啊我赠你，千头红色母牛与公牛；
圣者怎能不施与圣者，听了你这富有法义的偈颂。
梵授本生经 第三
324. 皮衣本生经 (4-3-4)
93.
这四足兽形貌端庄，善良又极其温和；
这位有名声的优秀公羊，恭敬有种姓的婆罗门。
94.
婆罗门啊不要因短暂所见，就信任这四足兽；
它正期待给你重重一击，退后时会给你重击。
95.
大腿被撞断行李散落，婆罗门的所有物品都破碎；
他举起双臂大声哭泣，梵行者被撞倒在地。
96.
如此他被击倒躺在地上，因赞美不该赞美的；
如同今天我被击打，被愚蠢的公羊所伤。
皮衣本生经 第四
325. 蜥蜴王本生经 (4-3-5)
97.
以为你是个自制的沙门，我走近你；
你却用棒打我，如同非沙门一般。
98.
愚痴者啊你蓄发有何用，披鹿皮衣有何益；
你内心充满杂染，只是外表装清净。
99.
来吧蜥蜴回来，享用精米饭；
我这里有油和盐，还有很多胡椒。
100.
我要更深地钻入，百人高的蚁垤；
你说什么油和盐，胡椒对我无益。
蜥蜴王本生经 第五
326. 瓜本生经 (4-3-6)
101.
身不作偷盗，口不说妄语；
得名声不骄，此人堪食瓜。

102.

Dhammena vittameseyya, na nikatyā dhanaṃ hare;

Bhoge laddhā na majjeyya, sa ve kakkārumarahati.

103.

Yassa cittaṃ ahāliddaṃ, saddhā ca avirāginī;

Eko sāduṃ na bhuñjeyya, sa ve kakkārumarahati.

104.

Sammukhā vā tirokkhā vā [parokkhā vā (pī.), parammukhā (ka.)], yo sante na paribhāsati;

Yathāvādī tathākārī, sa ve kakkārumarahatīti.

Kakkārujātakaṃ chaṭṭhaṃ.

327. Kākavatījātakaṃ (4-3-7)

105.

Vāti cāyaṃ [vāyaṃ (ka.)] tato gandho, yattha me vasatī piyā;

Dūre ito hi kākavatī [kākātī (sī.), kākāti (syā. pī.)], yattha me nirato mano.

106.

Kathaṃ samuddamatarī, kathaṃ atari kepukaṃ [kebukaṃ (sī. pī.)];

Kathaṃ satta samuddāni, kathaṃ simbalimāruhi.

107.

Tayā samuddamatariṃ, tayā atari kepukaṃ [kebukaṃ (sī. pī.)];

Tayā satta samuddāni, tayā simbalimāruhiṃ.

108.

Dhiratthumaṃ mahākāyaṃ, dhiratthumaṃ acetanaṃ;

Yattha jāyāyahaṃ jāraṃ, āvahāmi vahāmi cāti.

Kākavatījātakaṃ sattamaṃ.

328. Ananusociyajātakaṃ (4-3-8)

109.

Bahūnaṃ vijjatī bhotī, tehi me kiṃ bhavissati;

Tasmā etaṃ na socāmi, piyaṃ sammillahāsiniṃ.

110.

Taṃ taṃ ce anusoceyya, yaṃ yaṃ tassa na vijjati;

Attānamanusoceyya, sadā maccuvasaṃ pataṃ.

111.

Na heva ṭhitaṃ nāsīnaṃ, na sayānaṃ na paddhaguṃ [patthaguṃ (syā.)];

Yāva byāti nimisati, tatrāpi rasatī [saratī (sī. syā. pī.)] vayo.

112.

Tatthattani vatappaddhe [vata panthe (syā.), vata bandhe (ka.) vata + pa-addhe = vatappaddhe], vinābhāve asaṃsaye;

Bhūtaṃ sesaṃ dayitabbaṃ, vītaṃ ananusociyanti [cavitaṃ nānusociyanti (syā.), matantaṃ nānusociyaṃ (ka.)].

Ananusociyajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

329. Kāḷabāhujātakaṃ (4-3-9)

113.

Yaṃ annapānassa pure labhāma, taṃ dāni sākhamigameva gacchati;

Gacchāma dāni vanameva rādha, asakkatā casma dhanañjayāya [dhanañcayāya (ka.)].

114.

Lābho alābho yaso ayaso ca, nindā pasaṃsā ca sukhañca dukkhaṃ;

Ete aniccā manujesu dhammā, mā soci kiṃ socasi poṭṭhapāda.

115.

Addhā tuvaṃ paṇḍitakosi rādha, jānāsi atthāni anāgatāni;

Kathaṃ nu sākhāmigaṃ dakkhisāma [dakkhiyāma (ka.), dakkhāma (syā.)], niddhāvitaṃ [niddhāpitaṃ (sī. syā.), nibbāpitaṃ (pī.), nicchadaṃ (ka.)] rājakulatova jammaṃ.

116.

Cāleti kaṇṇaṃ bhakuṭiṃ karoti, muhuṃ muhuṃ bhāyayate [bhāyate (syā.), bhāyāpate (ka.)] kumāre;

Sayameva taṃ kāhati kāḷabāhu, yenārakā ṭhassati annapānāti.

Kāḷabāhujātakaṃ navamaṃ.

330. Sīlavīmaṃsajātakaṃ (4-3-10)

117.

Sīlaṃ kireva kalyāṇaṃ, sīlaṃ loke anuttaraṃ;

Passa ghoraviso nāgo, sīlavāti na haññati.

118.

Yāvadevassahū kiñci, tāvadeva akhādisuṃ;

Saṅgamma kulalā loke, na hiṃsanti akiñcanaṃ.

119.

Sukhaṃ nirāsā supati, āsā phalavatī sukhā;

Āsaṃ nirāsaṃ katvāna, sukhaṃ supati piṅgalā.

120.

Na samādhiparo atthi, asmiṃ loke paramhi ca;

Na paraṃ nāpi attānaṃ, vihiṃsati samāhitoti.

Sīlavīmaṃsajātakaṃ dasamaṃ.

Kuṭidūsakavaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ –

Samanussa -saduddubha-yācanako, atha meṇḍavaruttama-godhavaro;

Atha kāyasakepuka bhotīvaro, atha rādhasusīlavarena dasāti.

4. Kokilavaggo

331. Kokilajātakaṃ (4-4-1)



102.
以正法求财富，不以欺诈取财；
得财富不骄傲，此人堪食瓜。
103.
心中无吝啬，信心不退减；
独得美味不独享，此人堪食瓜。
104.
当面或背后，不诽谤圣者；
言行皆相符，此人堪食瓜。
瓜本生经 第六
327. 迦迦瓦蒂本生经 (4-3-7)
105.
从那里飘来香气，我所爱住在那里；
迦迦瓦蒂离此遥远，我的心系于彼处。
106.
如何渡过海洋，如何越过枯木；
如何渡七海，如何登木棉树。
107.
因你我渡海洋，因你越枯木；
因你渡七海，因你登木棉树。
108.
诅咒我这大身躯，诅咒我无知觉；
竟然把妻子的情人，又载来又载去。
迦迦瓦蒂本生经 第七
328. 不应忧愁本生经 (4-3-8)
109.
她有许多所有物，这些于我何用；
因此我不为她忧愁，那位笑靥如花的爱人。
110.
若为所失去的一切忧愁，为一切不复存在而忧；
就该为自己忧愁，因永远落入死亡掌控。
111.
无论站立或坐着，无论躺卧或行走；
生命随每个瞬间，在眨眼间流逝。
112.
在此半途中断时，必定会有别离；
应怜悯尚存的人，逝者不应忧愁。
不应忧愁本生经 第八
329. 黑臂本生经 (4-3-9)
113.
我们从前得到的饮食，如今都给了树枝上的鹿；
罗陀啊我们现在该进林中，因为财主不再尊重我们。
114.
得失与荣辱，诽谤与称赞，苦乐诸种事；
这些在人间无常，布塔巴达啊为何忧愁？
115.
罗陀啊你确实是智者，能知晓未来之事；
但我们如何能见到树枝上的鹿，如贱民被驱逐出王宫？
116.
他摇耳朵皱眉头，一再恐吓王子们；
黑臂自会如此做，以致远离饮食。
黑臂本生经 第九
330. 戒德考验本生经 (4-3-10)
117.
戒德确实美好，戒德世间无上；
看那剧毒之蛇，因持戒而不杀。
118.
只要有些许财物，就会被他们吞食；
世间秃鹰聚集，不害无一物者。
119.
无欲望而安睡，有希望得果安乐；
平伽罗断绝希望，安然入睡得安乐。
120.
此世与他世中，无胜过定力者；
具足禅定之人，不害他不害己。
戒德考验本生经 第十
草庵破坏品第三
其摘要：
人头与响声、乞求者，以及优秀公羊与蜥蜴王；
身体与枯木主人，以及罗陀善戒为第十。
4. 杜鹃品
331. 杜鹃本生经 (4-4-1)

121.

Yo ve kāle asampatte, ativelaṃ pabhāsati;

Evaṃ so nihato seti, kokilāyiva atrajo.

122.

Na hi satthaṃ sunisitaṃ, visaṃ halāhalāmiva [halāhalaṃ iva (pī.)];

Evaṃ nikaṭṭhe [nikkaḍḍhe (syā.), nikaḍḍhe (ka.)] pāteti, vācā dubbhāsitā yathā.

123.

Tasmā kāle akāle vā [akāle ca (sī. syā.)], vācaṃ rakkheyya paṇḍito;

Nātivelaṃ pabhāseyya, api attasamamhi vā.

124.

Yo ca kāle mitaṃ bhāse, matipubbo vicakkhaṇo;

Sabbe amitte ādeti, supaṇṇo uragāmivāti.

Kokilajātakaṃ [kokālikajātakaṃ (sabbattha)] paṭhamaṃ.

332. Rathalaṭṭhijātakaṃ (4-4-2)

125.

Api hantvā hato brūti, jetvā jitoti bhāsati;

Pubbavakkhāyino [pubbamakkhāyino (sī. syā.)] rāja, aññadatthu [ekadatthu (sī. pī.)] na saddahe.

126.

Tasmā paṇḍitajātiyo, suṇeyya itarassapi;

Ubhinnaṃ vacanaṃ sutvā, yathā dhammo tathā kare.

127.

Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, asaññato pabbajito na sādhu;

Rājā na sādhu anisammakārī, yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu.

128.

Nisamma khattiyo kayirā, nānisamma disampati;

Nisammakārino rāja [rañño (sī. syā.)], yaso kitti ca vaḍḍhatīti.

Rathalaṭṭhijātakaṃ dutiyaṃ.

333. Pakkagodhajātakaṃ (4-4-3)

129.

Tadeva me tvaṃ vidito, vanamajjhe rathesabha;

Yassa te khaggabaddhassa, sannaddhassa tirīṭino;

Assatthadumasākhāya, pakkā godhā palāyatha.

130.

Name namantassa bhaje bhajantaṃ, kiccānukubbassa kareyya kiccaṃ;

Nānatthakāmassa kareyya atthaṃ, asambhajantampi na sambhajeyya.

131.

Caje cajantaṃ vanathaṃ na kayirā, apetacittena na sambhajeyya;

Dijo dumaṃ khīṇaphalanti [phalaṃva (ka. sī. syā. ka.), dukanipāte puṭabhattajātakena saṃsandetabbaṃ] ñatvā, aññaṃ samekkheyya mahā hi loko.

132.

So te karissāmi yathānubhāvaṃ, kataññutaṃ khattiye [khattiyo (syā. ka.)] pekkhamāno;

Sabbañca te issariyaṃ dadāmi, yassicchasī tassa tuvaṃ dadāmīti.

Pakkagodhajātakaṃ [godhajātakaṃ (sī. syā. pī.)] tatiyaṃ.

334. Rājovādajātakaṃ (4-4-4)

133.

Gavaṃ ce taramānānaṃ, jimhaṃ gacchati puṅgavo;

Sabbā tā jimhaṃ gacchanti [sabbā gāvī jimhaṃ yanti (sī. syā.)], nette jimhaṃ gate sati.

134.

Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;

So ce adhammaṃ carati, pageva itarā pajā;

Sabbaṃ raṭṭhaṃ dukhaṃ seti, rājā ce hoti adhammiko.

135.

Gavaṃ ce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo;

Sabbā gāvī ujuṃ yanti [sabbā tā ujuṃ gacchanti (pī. a. ni. 4.70)], nette ujuṃ gate sati.

136.

Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;

So sace dhammaṃ carati, pageva itarā pajā;

Sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti, rājā ce hoti dhammikoti.

Rājovādajātakaṃ catutthaṃ.

335. Jambukajātakaṃ (4-4-5)

137.

Brahā pavaḍḍhakāyo so, dīghadāṭho ca jambuka;

Na tvaṃ tattha kule jāto, yattha gaṇhanti kuñjaraṃ.

138.

Asīho sīhamānena, yo attānaṃ vikubbati;

Kotthūva [kuṭṭhūva (sī.), kutthuva (syā. pī)] gajamāsajja, seti bhūmyā anutthunaṃ.

139.

Yasassino uttamapuggalassa, sañjātakhandhassa mahabbalassa;

Asamekkhiya thāmabalūpapattiṃ, sa seti nāgena hatoyaṃ jambuko.



121.
若人时机未到，过度多言说话；
必将被打倒，如杜鹃之子。
122.
不是锋利的刀剑，不是致命的毒药；
能如此击倒人，而是说错的话语。
123.
因此无论时机适宜与否，智者应护持言语；
不应过度多言，即便对同等者。
124.
若人适时适量说话，先思后言有智慧；
能制服一切敌人，如金翅鸟捕蛇。
杜鹃本生经 第一
332. 车鞭本生经 (4-4-2)
125.
被打败却说打败人，失败却说获胜；
国王啊对这种先说话的人，绝不可轻信。
126.
因此具有智慧者，也该听另一方；
听取双方言论后，依据正法而行事。
127.
懒惰贪欲的在家人不好，不自制的出家人不好；
不思而为的国王不好，有智却易怒者也不好。
128.
刹帝利应思而后行，统领者不可不思而为；
国王经思虑而行事，名声与称誉皆增长。
车鞭本生经 第二
333. 熟蜥蜴本生经 (4-4-3)
129.
战车勇士啊我认得你，那时在森林中；
你佩剑持铠甲，穿树皮衣之时；
一只熟蜥蜴从，菩提树枝上逃走。
130.
应敬敬我者，应亲近亲近者；
应助助己者，助人应得助；
不应助无益者，不近不亲者。
131.
应舍弃舍己者，不与无情者亲近；
如鸟知树果已尽，应另寻他树世间广大。
132.
我将依我能力报答你，看到刹帝利的知恩心；
我将赐予你一切王权，你想给谁就给谁。
熟蜥蜴本生经 第三
334. 王之教诫本生经 (4-4-4)
133.
当牛群渡河时，若公牛歪行；
领头者歪行时，众牛皆歪行。
134.
如是在人群中，若为众人尊敬者；
若他行非法，更何况其他人；
若国王不如法，全国陷入痛苦。
135.
当牛群渡河时，若公牛直行；
领头者直行时，众牛皆直行。
136.
如是在人群中，若为众人尊敬者；
若他行正法，更何况其他人；
若国王如法行，全国皆安乐。
王之教诫本生经 第四
335. 豺本生经 (4-4-5)
137.
豺啊你身体虽大，长着长牙；
你却不是生在，能擒象的种族。
138.
非狮却自称狮子，把自己伪装起来；
如野猫遇到大象，躺在地上呻吟。
139.
对有名声的最上人，肩膀发达大力士；
不察其力量强弱，这豺被象击杀而卧地。

140.

Yo cīdha kammaṃ kurute pamāya, thāmabbalaṃ attani saṃviditvā;

Jappena mantena subhāsitena, parikkhavā so vipulaṃ jinātīti.

Jambukajātakaṃ pañcamaṃ.

336. Brahāchattajātakaṃ (4-4-6)

141.

Tiṇaṃ tiṇanti lapasi, ko nu te tiṇamāhari;

Kiṃ nu te tiṇakiccatthi, tiṇameva pabhāsasi.

142.

Idhāgamā brahmacārī, brahā chatto bahussuto;

So me [so ve (ka.)] sabbaṃ samādāya, tiṇaṃ nikkhippa gacchati.

143.

Evetaṃ hoti kattabbaṃ, appena bahumicchatā;

Sabbaṃ sakassa ādānaṃ, anādānaṃ tiṇassa ca. ( ) [(tiṇassa cāṭīsu gato, tattha kā paridevanā) (sī. syā.) (cāṭīsu pakkhipitvāna, tattha kā paridevanā) (ka.)]

144.

Sīlavanto na kubbanti, bālo sīlāni kubbati;

Aniccasīlaṃ dussīlyaṃ [dussīlaṃ (pī.)], kiṃ paṇḍiccaṃ karissatīti.

Brahāchattajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

337. Pīṭhajātakaṃ (4-4-7)

145.

Na te pīṭhamadāyimhā [madāsimha (pī. ka.)], na pānaṃ napi bhojanaṃ;

Brahmacāri khamassu me, etaṃ passāmi accayaṃ.

146.

Nevābhisajjāmi na cāpi kuppe, na cāpi me appiyamāsi kiñci;

Athopi me āsi manovitakko, etādiso nūna kulassa dhammo.

147.

Esasmākaṃ kule dhammo, pitupitāmaho sadā;

Āsanaṃ udakaṃ pajjaṃ, sabbetaṃ nipadāmase.

148.

Esasmākaṃ kule dhammo, pitupitāmaho sadā;

Sakkaccaṃ upatiṭṭhāma, uttamaṃ viya ñātakanti.

Pīṭhajātakaṃ sattamaṃ.

338. Thusajātakaṃ (4-4-8)

149.

Viditaṃ thusaṃ undurānaṃ [undūrānaṃ (ka.)], viditaṃ pana taṇḍulaṃ;

Thusaṃ thusaṃ [thusaṃ thūlaṃ (sī.)] vivajjetvā, taṇḍulaṃ pana khādare.

150.

Yā mantanā araññasmiṃ, yā ca gāme nikaṇṇikā;

Yañcetaṃ iti cīti ca, etampi viditaṃ mayā.

151.

Dhammena kira jātassa, pitā puttassa makkaṭo;

Daharasseva santassa, dantehi phalamacchidā.

152.

Yametaṃ parisappasi [parisabbesi (ka.)], ajakāṇova sāsape;

Yopāyaṃ heṭṭhato seti [sesi (sī.)], etampi viditaṃ mayāti.

Thusajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

339. Bāverujātakaṃ (4-4-9)

153.

Adassanena morassa, sikhino mañjubhāṇino;

Kākaṃ tattha apūjesuṃ, maṃsena ca phalena ca.

154.

Yadā ca sarasampanno, moro bāverumāgamā;

Atha lābho ca sakkāro, vāyasassa ahāyatha.

155.

Yāva nuppajjatī buddho, dhammarājā pabhaṅkaro;

Tāva aññe apūjesuṃ, puthū samaṇabrāhmaṇe.

156.

Yadā ca sarasampanno, buddho dhammaṃ adesayi;

Atha lābho ca sakkāro, titthiyānaṃ ahāyathāti.

Bāverujātakaṃ navamaṃ.

340. Visayhajātakaṃ (4-4-10)

157.

Adāsi dānāni pure visayha, dadato ca te khayadhammo ahosi;

Ito paraṃ ce na dadeyya dānaṃ, tiṭṭheyyuṃ te saṃyamantassa bhogā.

158.

Anariyamariyena sahassanetta, suduggatenāpi akiccamāhu;

Mā vo dhanaṃ taṃ ahu devarāja [ahuvā janinda (ka. sī. syā. pī.)], yaṃ bhogahetu vijahemu saddhaṃ.

159.

Yena eko ratho yāti, yāti tenāparo ratho;

Porāṇaṃ nihitaṃ vattaṃ, vattataññeva [vaddhaṃ, vaddhataññeva (ka. sī. pī.)] vāsava.

160.

Yadi hessati dassāma, asante kiṃ dadāmase;

Evaṃbhūtāpi dassāma, mā dānaṃ pamadamhaseti.

Visayhajātakaṃ dasamaṃ.

Kokilavaggo [kokālikavaggo (ka.)] catuttho.

Tassuddānaṃ –

Ativelapabhāsati jītavaro, vanamajjha rathesabha jimhagamo;

Atha jambu tiṇāsanapīṭhavaraṃ, atha taṇḍula mora visayha dasāti.

5. Cūḷakuṇālavaggo



140.
若人量力而为事，了知自己力量强弱；
以智谋善言相助，慎重者能获大胜。
豺本生经 第五
336. 大伞本生经 (4-4-6)
141.
你一直说草草草，是谁给你带来草；
你需要草做什么，为何总是说草字？
142.
这里来了位梵行者，大伞多闻者；
他拿走我的一切，只留下草便离去。
143.
想要获得更多时，少许也该如此做；
拿走属于自己的，却不拿走草。
144.
有戒德者不会做，愚人才造作戒行；
不稳固的戒与恶行，智慧又有何用？
大伞本生经 第六
337. 座位本生经 (4-4-7)
145.
我们没给你座位，也没给饮食；
梵行者请原谅我，我看到这过失。
146.
我不会执着也不恼，没有什么不喜欢；
但我心中有思虑，这大概是家族传统。
147.
这是我们家族传统，祖祖辈辈皆如此；
座位清水与洗足水，我们都不轻易施予。
148.
这是我们家族传统，祖祖辈辈皆如此；
我们恭敬侍奉人，如同最尊贵亲族。
座位本生经 第七
338. 糠本生经 (4-4-8)
149.
老鼠知道什么是糠，也知道什么是米；
它们避开所有糠，只吃其中的米。
150.
林中的密谈，村中的耳语；
以及这些闲言碎语，我都已经知道。
151.
据说依法生下的，猴子父亲对幼子；
在孩子年幼时，就用牙齿咬断果实。
152.
你像瞎山羊在芥子中，四处潜行；
那躺在下面的，我也都知道。
糠本生经 第八
339. 婆吠卢本生经 (4-4-9)
153.
因为看不见孔雀，美丽发声的冠羽者；
他们就在那里供奉乌鸦，以肉食与果实。
154.
当声音优美的孔雀，来到婆吠卢时；
乌鸦的供养与尊敬，就此消失殆尽。
155.
在佛陀未出现前，法王光明照耀者；
人们供养其他的，各种沙门婆罗门。
156.
当具美妙声音的佛陀，开始说法之时；
外道们的供养与尊敬，就此消失殆尽。
婆吠卢本生经 第九
340. 毗沙耶本生经 (4-4-10)
157.
毗沙耶啊你过去常常布施，你布施时财富在减少；
如果从今以后不再布施，你节制后财富会保持。
158.
千眼天王啊圣人说，即使贫困也不该做非圣行；
天王啊愿我们不要有那种财富，为了财富而舍弃信心。
159.
一辆车走过的路，另一辆车也会走；
古老的传统，婆娑婆啊会继续延续。
160.
若有财富我们就施舍，没有时我们能施什么；
即使处境如此我们也施舍，不要疏忽布施。
毗沙耶本生经 第十
杜鹃品第四
其摘要：
过度言说与胜者，林中战车勇士与歪行；
还有豺与草与座位，以及米与孔雀毗沙耶为第十。
5. 小鸠那罗品

341. Kaṇḍarījātakaṃ (4-5-1)

161.

Narānamārāmakarāsu nārisu, anekacittāsu aniggahāsu ca;

Sabbattha nāpītikarāpi [sabba’ttanā’pītikarāpi (sī. syā.)] ce siyā [siyuṃ (syā.)], na vissase titthasamā hi nāriyo.

162.

Yaṃ ve [yañca (syā. ka.)] disvā kaṇḍarīkinnarānaṃ [kinnarakinnarīnaṃ (syā.), kinnarīkinnarānaṃ (ka.)], sabbitthiyo na ramanti agāre;

Taṃ tādisaṃ maccaṃ cajitvā bhariyā, aññaṃ disvā purisaṃ pīṭhasappiṃ.

163.

Bakassa ca bāvarikassa [pāvārikassa (sī.)] rañño, accantakāmānugatassa bhariyā;

Avācarī [accācari (syā.), anācari (ka.)] paṭṭhavasānugassa [baddhavasānugassa (sī. syā.), pattavasānugatassa (ka.)], kaṃ vāpi itthī nāticare tadaññaṃ.

164.

Piṅgiyānī sabbalokissarassa, rañño piyā brahmadattassa bhariyā;

Avācarī paṭṭhavasānugassa, taṃ vāpi sā nājjhagā kāmakāminīti.

Kaṇḍarījātakaṃ [kinnarījātakaṃ (ka. sī. ka.), kuṇḍalikajātakaṃ (syā.)] paṭhamaṃ.

342. Vānarajātakaṃ (4-5-2)

165.

Asakkhiṃ vata attānaṃ, uddhātuṃ udakā thalaṃ;

Na dānāhaṃ puna tuyhaṃ, vasaṃ gacchāmi vārija.

166.

Alametehi ambehi, jambūhi panasehi ca;

Yāni pāraṃ samuddassa, varaṃ mayhaṃ udumbaro.

167.

Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, na khippamanubujjhati;

Amittavasamanveti , pacchā ca anutappati.

168.

Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, khippameva nibodhati;

Muccate sattusambādhā, na ca pacchānutappatīti.

Vānarajātakaṃ dutiyaṃ.

343. Kuntinījātakaṃ (4-5-3)

169.

Avasimha tavāgāre, niccaṃ sakkatapūjitā;

Tvameva dānimakari, handa rāja vajāmahaṃ.

170.

Yo ve kate paṭikate, kibbise paṭikibbise;

Evaṃ taṃ sammatī veraṃ, vasa kuntini māgamā.

171.

Na katassa ca kattā ca, metti [mettī (pī.), mittī (ka.)] sandhīyate puna;

Hadayaṃ nānujānāti, gacchaññeva rathesabha.

172.

Katassa ceva kattā ca, metti sandhīyate puna;

Dhīrānaṃ no ca bālānaṃ, vasa kuntini māgamāti.

Kuntinījātakaṃ tatiyaṃ.

344. Ambajātakaṃ (4-5-4)

173.

Yo nīliyaṃ maṇḍayati, saṇḍāsena vihaññati;

Tassa sā vasamanvetu, yā te ambe avāhari.

174.

Vīsaṃ vā pañcavīsaṃ [paṇṇuvīsaṃ (ka. sī. pī.)] vā, ūnatiṃsaṃ va jātiyā;

Tādisā pati mā laddhā [patiṃ mā laddhā (pī.), pati mā’lattha (?)], yā te ambe avāhari.

175.

Dīghaṃ gacchatu addhānaṃ, ekikā abhisārikā;

Saṅkete pati mā adda [mā addasa (sī. pī.)], yā te ambe avāhari.

176.

Alaṅkatā suvasanā, mālinī candanussadā;

Ekikā sayane setu, yā te ambe avāharīti.

Ambajātakaṃ [ambacorajātakaṃ (ka. sī. pī.)] catutthaṃ.

345. Gajakumbhajātakaṃ (4-5-5)

177.

Vanaṃ yadaggi dahati, pāvako kaṇhavattanī;

Kathaṃ karosi pacalaka, evaṃ dandhaparakkamo.

178.

Bahūni rukkhachiddāni, pathabyā vivarāni ca;

Tāni ce nābhisambhoma, hoti no kālapariyāyo.

179.

Yo dandhakāle tarati, taraṇīye ca dandhati;

Sukkhapaṇṇaṃva akkamma, atthaṃ bhañjati attano.

180.

Yo dandhakāle dandheti, taraṇīye ca tārayi;

Sasīva rattiṃ vibhajaṃ, tassattho paripūratīti.

Gajakumbhajātakaṃ pañcamaṃ.

346. Kesavajātakaṃ (4-5-6)

181.

Manussindaṃ jahitvāna, sabbakāmasamiddhinaṃ;

Kathaṃ nu bhagavā kesī, kappassa ramati assame [ramatassame (ka.)].



341. 肯达利本生经 (4-5-1)
161.
男人喜欢的女人们，心思多变不可制；
即使处处不能带来喜悦，也不该信任她们如渡口。
162.
见到肯达利仙女与仙男，所有女人在家不快乐；
妻子抛弃如此的丈夫，看到另一个跛足的男人。
163.
婆卡和婆瓦利卡王，极度贪恋欲乐的妻子；
背叛了服从命令的人，女人还有谁不会背叛？
164.
宾吉雅尼是全世界之主，梵授王所爱的妻子；
背叛了服从命令的人，贪欲的她却得不到他。
肯达利本生经 第一
342. 猴子本生经 (4-5-2)
165.
我终于成功了，从水中爬到陆地；
我再也不会，落入你的掌控水中生者。
166.
这些芒果够了，以及蒲桃和面包果；
在海的那一边，无花果对我更好。
167.
遇到突发事件，不能迅速领悟；
就会落入敌手，之后徒留悔恨。
168.
遇到突发事件，能够迅速领悟；
便能脱离敌困，不会后悔莫及。
猴子本生经 第二
343. 鹤女本生经 (4-5-3)
169.
我们住在你的家中，常受尊重供养；
现在你却这样做，国王啊让我离去。
170.
若以恶报恶，以伤害报伤害；
仇恨就这样延续，鹤女啊请留下不要走。
171.
做过的事和行为者，友谊不能再重建；
内心不能原谅，战车勇士啊我必须离去。
172.
做过的事和行为者，友谊能够再重建；
这是智者非愚者所为，鹤女啊请留下不要走。
鹤女本生经 第三
344. 芒果本生经 (4-5-4)
173.
用镊子拔除青须，为此而受折磨；
愿偷你芒果的人，落入他的掌控。
174.
二十或二十五，或不到三十岁；
愿偷你芒果的人，得不到这样的丈夫。
175.
愿偷你芒果的人，独自长途跋涉；
在约会的地方，见不到心上人。
176.
愿偷你芒果的人，虽装饰穿华服；
戴花涂檀香，却要独自入睡。
芒果本生经 第四
345. 象额本生经 (4-5-5)
177.
当森林被火焚烧，黑烟滚滚的火焰；
打瞌睡的你怎么办，行动如此迟缓。
178.
树上有许多洞穴，地上也有许多坑；
如果我们不能到达那里，就会命归黄泉。
179.
该慢时快进，该快时迟缓；
如踩干叶般，自毁其利益。
180.
该慢时行慢，该快时行快；
如月分配夜晚，其事必圆满。
象额本生经 第五
346. 迦舍婆本生经 (4-5-6)
181.
舍弃人中之王，具足一切欲乐；
尊者迦舍婆为何，喜欢住在迦叶寺院？

182.

Sādūnī [sādhūni (ka. sī. syā. ka.)] ramaṇīyāni, santi vakkhā manoramā;

Subhāsitāni kappassa, nārada ramayanti maṃ.

183.

Sālīnaṃ odanaṃ bhuñje, suciṃ maṃsūpasecanaṃ;

Kathaṃ sāmākanīvāraṃ, aloṇaṃ chādayanti taṃ.

184.

Sāduṃ vā [asāduṃ (pī.)] yadi vāsāduṃ, appaṃ vā yadi vā bahuṃ;

Vissattho yattha bhuñjeyya, vissāsaparamā rasāti.

Kesavajātakaṃ [kesījātakaṃ (ka.)] chaṭṭhaṃ.

347. Ayakūṭajātakaṃ (4-5-7)

185.

Sabbāyasaṃ kūṭamatippamāṇaṃ, paggayha yo [so (pī.)] tiṭṭhasi antalikkhe;

Rakkhāya me [maṃ (sī.)] tvaṃ vihito nusajja, udāhu me cetayase [vāyamase (sī. syā.)] vadhāya.

186.

Dūto ahaṃ rājidha rakkhasānaṃ, vadhāya tuyhaṃ pahitohamasmi;

Indo ca taṃ rakkhati devarājā, tenuttamaṅgaṃ na te [na hi (ka. sī. pī.), te na (ka.)] phālayāmi.

187.

Sace ca maṃ rakkhati devarājā, devānamindo maghavā sujampati;

Kāmaṃ pisācā vinadantu sabbe, na santase rakkhasiyā pajāya.

188.

Kāmaṃ kandantu [kantantu (ka.), kaṇḍantu (syā.)] kumbhaṇḍā, sabbe paṃsupisācakā;

Nālaṃ pisācā yuddhāya, mahatī sā vibhiṃsikāti [vibhesikāti (syā.), vihesikāti (pī.)].

Ayakūṭajātakaṃ sattamaṃ.

348. Araññajātakaṃ (4-5-8)

189.

Araññā gāmamāgamma, kiṃsīlaṃ kiṃvataṃ ahaṃ;

Purisaṃ tāta seveyyaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito.

190.

Yo taṃ vissāsaye tāta, vissāsañca khameyya te;

Sussūsī ca titikkhī ca, taṃ bhajehi ito [taṃ bhajeyyāsito (ka.)] gato.

191.

Yassa kāyena vācāya, manasā natthi dukkaṭaṃ;

Urasīva patiṭṭhāya, taṃ bhajehi ito gato.

192.

Haliddirāgaṃ kapicittaṃ, purisaṃ rāgavirāginaṃ;

Tādisaṃ tāta mā sevi, nimmanussampi ce siyāti.

Araññajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

349. Sandhibhedajātakaṃ (4-5-9)

193.

Neva itthīsu sāmaññaṃ, nāpi bhakkhesu sārathi;

Athassa sandhibhedassa, passa yāva sucintitaṃ.

194.

Asi tikkhova maṃsamhi, pesuññaṃ parivattati;

Yatthūsabhañca sīhañca, bhakkhayanti migādhamā.

195.

Imaṃ so sayanaṃ seti, yamimaṃ [yayimaṃ (sī. pī.), yimaṃ (ka.)] passasi sārathi;

Yo vācaṃ sandhibhedassa, pisuṇassa nibodhati.

196.

Te janā sukhamedhanti, narā saggagatāriva;

Ye vācaṃ sandhibhedassa, nāvabodhanti sārathīti.

Sandhibhedajātakaṃ navamaṃ.

350. Devatāpañhajātakaṃ (4-5-10)

197.

Hanti hatthehi pādehi, mukhañca parisumbhati;

Sa ve rāja piyo hoti, kaṃ tena tvābhipassasi [mabhipassasi (sī.)].

198.

Akkosati yathākāmaṃ, āgamañcassa icchati;

Sa ve rāja piyo hoti, kaṃ tena tvābhipassasi.

199.

Abbhakkhāti abhūtena, alikenābhisāraye;

Sa ve rāja piyo hoti, kaṃ tena tvābhipassasi.



182.
美好令人喜悦，有许多可爱的树；
迦叶的善语，那罗陀啊令我欢喜。
183.
你过去吃精米饭，清净配以肉汁；
现在如何能接受，无盐的粗粮小米？
184.
无论美味与否，无论多少多寡；
能安心享用之处，信任是最上味道。
迦舍婆本生经 第六
347. 铁锤本生经 (4-5-7)
185.
全铁制的过大铁锤，你举着站在空中；
你是来保护我的吗，还是想要杀害我？
186.
我是夜叉王的使者，被派来杀死你；
但因天王帝释保护你，所以我不打碎你的头。
187.
如果天王保护我，诸天之王帝释护佑；
就让所有鬼怪尽管嚎叫，我不怕夜叉的族类。
188.
让所有矮鬼尽管嚎叫，所有尘土中的鬼怪；
鬼怪不足以战斗，那只是虚张声势。
铁锤本生经 第七
348. 森林本生经 (4-5-8)
189.
从森林来到村庄，我该亲近什么样，
什么品行的人，请父亲告诉我。
190.
孩子啊谁能让你信任，也能接受你的信任；
愿意倾听又能忍耐，你离开这里后要亲近他。
191.
身口意三业，都没有恶行；
如依靠胸膛，你离开后要亲近他。
192.
像姜黄色般易变，心如猴子般不定；
时而贪欲时而厌离，这样的人不要亲近，即使他成为非人。
森林本生经 第八
349. 离间本生经 (4-5-9)
193.
御者啊女人间没有共同点，食物间也没有共同点；
但看这离间计谋，是如何精心设计。
194.
挑拨如利剑入肉，在其中转动；
使得公牛与狮子，被卑劣兽所吞食。
195.
御者啊你看他躺在，这样的床上；
因为他听信了，离间者的挑拨之语。
196.
御者啊那些人得到快乐，如生天的人们；
因为他们不听信，离间者的言语。
离间本生经 第九
350. 天神问本生经 (4-5-10)
197.
用手脚打击，还打他的脸；
国王啊这人却很受宠，你看出这是谁？
198.
随意辱骂他，还期待他回来；
国王啊这人却很受宠，你看出这是谁？
199.
用虚假不实，诬告陷害他；
国王啊这人却很受宠，你看出这是谁？

200.

Haraṃ annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca;

Aññadatthuharā santā, te ve rāja piyā honti;

Kaṃ tena tvābhipassasīti.

Devatāpañhajātakaṃ dasamaṃ.

Cūḷakuṇālavaggo pañcamo.

Tassuddānaṃ –

Narānaṃ asakkhivasimhavaro, nīliyamaggivarañca puna;

Puna rasāyasakūṭavaro, tathārañña sārathi hanti dasāti.

Atha vagguddānaṃ –

Kāliṅgaṃ [vivaraṃ (bahūsu)] pucimandañca, kuṭidūsaka kokilā [kuṭidūsaṃ bahubhāṇakaṃ (bahūsu)];

Cūḷakuṇālavaggo so, pañcamo suppakāsitoti.

Catukkanipātaṃ niṭṭhitaṃ.

200.
夺取他的饮食，衣服和住处；
虽然总是掠夺，他们却很受宠；
国王啊你看出这是谁？
天神问本生经 第十
小鸠那罗品第五
其摘要：
人们与成功住者为上，青须与最上火焰；
再有味道与铁锤上首，以及森林御者打击为第十。
品集摘要：
迦陵伽、尖端芒果、
草庵破坏、杜鹃、
小鸠那罗品，第五已宣说完毕。
四偈本生经完毕。


